Kurvjzieža kontemplācijas

Un vēl man ir paniskas bailes, ka mani varētu aizmirst. Es knapi valdos, lai katram nepalūgtu - tikai neaizmirsti mani, apsoli, labi!
Un es gribu kaut kā inficēt cilvēkus ar savu sentimentu, lai arī viņiem no ielu stūriem, kokiem, dziesmām vai smaržām pēkšņi uzlec skaustā kāda atmiņa par mani.
Un es gribu atstāt kādas astrālā ķermeņa daļas nospiedumu katram, ar ko gadījies sastapties. Bet - nu jā - tas taču viss ir tik egoistiski un sīki. Protams, ka mani drīkst aizmirst.:(