Kurvjzieža kontemplācijas

Vakar man beidzot trāpījās mazliet kultūras. Teātrī biju, JRT. Noskatījos "Amizanto gadījumu". Pirmais iespaids - nu, normāls kāpostnieks, gan smieklīgi bija, gan liriski reizēm. Zoščenko ir labs rakstnieks, ļoti labs. Daudziņš ir labs aktieris, ļoti labs. Jā, pārējiem abiem arī nav ne vainas, īpaši Hermanim, toties Enģele ļoti smuki dzied. Scenogrāfija un mizanscēnas - gaumes jautājums, man radās iespaids, ka to vienīgā funkcija ir "kaut kas taču jādara arī pārējiem personāžiem, kamēr viens stāsta", bet varbūt es kaut ko neuztvēru. Ietvara vēstījums neskaidrs - vajadzēja lielāku intelekta piepūli, vai?
Kopumā izrāde patika. Iesaku aiziet, kas vēl nav redzējušī. Nopietni, nopietni.