Šodien jau otrreiz man trāpīja tā vīrieša harizma. Nē, nu nepiemīt viņam nekāds tur seksapīls, nedz arī pārākais intelekts, un vispēr - šodien atšķirībā no pagājušās reizes pat bikses viņām nebija gludinātas. Un tomēr, un tomēr - pēc divarpus stundām es biju gatava staigāt viņam pakaļ un īdēt: "Lūdzu, lūdzu, pieņemiet mani darbā savā brīnišķajā uzņēmumā, es sapratīšu, ja šobrīd nebūs citu vakanču, es nākšu sešos no rīta grīdas mazgāt un bez algas vadīšu datus sistēmā, rakstīšu grāmatvedības atskaites un citas šausmas, lai tikai varētu būt tuvumā visām tām lieliskajām lietām, ko jūs visi šeit darāt!"
Labi, ka savaldījos.
Labi, ka savaldījos.