Kurvjzieža kontemplācijas

Vienubrīd sadomājos, ka gribētu vecumdienās būt kā Barbara Kārtlenda. Dzīvot rozā šifona mākonī un bariņam smuku, jaunu asistentu diktēt debilus romānus, par kuriem turpina ienākt baisais piķis, kā arī dāļāt padomus par to, kā jāuzvedas, lai apmierinātu vīrieti. Rozes, mazi sunīši, interjerā parodija par rokoko, pasaules slava un daudz, daudz naudas - ko vairāk var sieviete vēlēties?

Bet gan jau, ka es pēc 50 vai 60 gadiem miršu, tērpta melnā un aizklīdusi vienatnē tuksnesī, un ziņkārīgs surikāts aizstieps manas zobu protēzes.