Par miglām
Pavasarī migla ir pavisam citāda nekā rudenī. Rudens migla tevi mēģina izšķīdināt, difuzēt, miegaini iepludināt sevī, pārvērst par aizsapņojušos koku. Pavasara migla ir auglīga un noslēpumainas dzīvības pilna, no tās skan čabēšana un klusa ķiķināšana, un tu vari tikai satraukti dīžāties kā ķēve ieplestām nāsīm un nezināt, ar kuru kāju spert soli.
Un, jā, es laikam beidzot piekrītu Ziedonim, ir kas neķītrs un bezgala valdzinošs tajos smaržīgajos kokos, kas slapstās miglā.
Un, jā, es laikam beidzot piekrītu Ziedonim, ir kas neķītrs un bezgala valdzinošs tajos smaržīgajos kokos, kas slapstās miglā.
Aha!