Viss ir normāli, man jau ir sācies: "Aidanunafig to Armēniju, pašā nepiemērotākajā laikā, vaizinies, tik daudz kas Rīgā būtu jādara, un vēl jaunais darbs jāmeklē, un ar naudām arī švaki, da nu nafig viņu, nafig, nevaru un negribu šobrīd nekur braukt!"
Bet tā tam ir jābūt, es zinu. Tā ir neizbēgama, kaut nepatīkama lietu dabiskās kārtības sastāvdaļa - tāpat kā mēnešreizes, tāpt kā miegs no rītiem, tāpat kā sasvīšana skrienot.
Bet tā tam ir jābūt, es zinu. Tā ir neizbēgama, kaut nepatīkama lietu dabiskās kārtības sastāvdaļa - tāpat kā mēnešreizes, tāpt kā miegs no rītiem, tāpat kā sasvīšana skrienot.
manā gadījumā gan pastāv iespēja par vardarbīgu pievienošanu kādam čigānu taboram, bet ai, tak tāpat man viņi patīk.
Bulgāriju viena mana draudzene pirms diviem gadiem vienatnē apceļoja - ļoti apmierināta, joprojām uzskata to par savu labāko ceļojumu.
bet es pagaidām tāpatās, ar stopiem un gulēšanu ceļmalās. ganjau būs ok, balkānos tomēr jau būts un apmēram zināms, kas un kā.