Promska viss atkarīgs no tā, ko, kam un kā pasaka, bet tā pa lielām šaibām es visnotaļ varu iztēloties situāciju, kurā mans vīrietis pasaka, ka sekss ar mani nav baisi kruts un es to neuztvertu kā pazemojumu. Par provi, ja viņš kādam tikko apbērnojušamies draugam pateiktu, ka sekss pēc dzemdībām nav nekas briesmīgi izcils, man tas šķistu visnotaļ sajēdzīgi. Tbš ir objektīvi apstākļi, kuru rezultātā es ne vienmēr esmu uzdevumu augstumos (tāpat kā arī viņu var piemeklēt visādi objektīvi apstākļi), un šo apstākļu kontekstā runāt par tēmu ir gana normāli. Vai arī ja šis objektīvais apstāklis ir ļaužu neprasme vienam ar otru pareizi apieties un attiecīgi cilvēks konsultējas par tēmu.
Precīzāk izsakoties, seksa kvalitāte man nešķiet kautkāds tur pašvērtības rādītājs. Vot teiksim "viņai ir draņķīga humora izjūta" būtu riebīgi teikts, jo humora izjūta dzīves laikā praktiski nemainās (tātad - vai nu paciet, vai šķiries), a seksis tak mainās pa mēness fāzēm bezmazvai.
Precīzāk izsakoties, seksa kvalitāte man nešķiet kautkāds tur pašvērtības rādītājs. Vot teiksim "viņai ir draņķīga humora izjūta" būtu riebīgi teikts, jo humora izjūta dzīves laikā praktiski nemainās (tātad - vai nu paciet, vai šķiries), a seksis tak mainās pa mēness fāzēm bezmazvai.