Kurvjzieža kontemplācijas

Uz jumta terases, tās, kas aiz šefa rakstāmgalda, atkal mētājas apkaltis kauls. Nu, nevar būt mans šefs pie vainas, nevar! Es viņu vienmēr uzmanu, kad viņš ir darbā, - nesēž viņš tur, vistu stilbus grauzdams un kaulus pār plecu mezdams, mamoj kļanusj!
Vai tiešām vārnas?
Vai tomēr blēdīgais 17.gadsimta vācu tirgonis?