Vakarvakarā es divarpus stundas vadāju vienu salijušu brazīli pa Rīgas vēsturisko centru - pašai nenopriecāties, kādā pilsētā, izrādās dzīvoju, kas to būtu domājis! - un atkal aiz krūšu kaula iedūrās tikšķis "tik-tik-tik daudz zemju, tik-tik-tik maz laika!".