Ja tā padomā - man pašai pat ir grūti atšķirt, kad es runāju vai rakstu bēdīgi, tāpēc ka man patiešām ir bēdīgi, un kad - tāpēc, ka ir garlaicīgi, bet nekā nozīmīga un laba nav. Ko tad lai gaidu no citiem?!
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
fanijaJa vien citi ar savu viedokli neuzbāžas un paliek mierā, tiem ir visas tiesības pie sevis klusībā domāt par cita ļauža dzīvi arī tādas domas, kas atšķiras no paša ļauža propagandētā. Diemžēl (šoreiz es vairāk par sevi) problēmas sākas tad, kad parādās un nepāriet tāda kā pārmetumu gaisotne. Kad citiem nav miera, ko tu dari, pat ja tas tieši viņus netraucē.