Bet to "nestāstīt labo par sevi - lai nenoskauž" es sāku aizvien labāk saprast. Jo daudz patīkamāk tomēr ir, dzirdot žēlojošas vai nicīgas piezīmes klusībā ķiķināt pie sevis: "Ak, ja vien jūs zinātu, duraciņi, ja vien jūs zinātu!", nekā uz savu pieticīgo: "Labi man ir, varbūt šādi tādi mazi trūkumiņi, bet taču nekādas vainas" uzklausīt argumentus, kāpēc tev tomēr nav tik labi, kā pati, muļķe, iedomājies.