Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Viens no dzīves grūtumiem ir tas, ka, ja tev ir daudzi mīļi cilvēki apkārt, starp viņiem vienmēr pagadīsies tādi, kas savstarpēji ne tikai nemīļojas, bet vai nu galīgi nesaprot viens otru vai arī pat nevar ciest ne acu galā. Un tad vienmēr ir drusku tāda nodevīga sajūta.
Labi vismaz, ja viņi par otru neizsakās nejauki, citādi gan pilnīgi vai sirds lūst.

Ar kaķiem ir līdzīgi, un tas arī ir grūti!
  • vēl ir visādi tur savstarpēji šķīrušies, no kuriem vismaz viens principā neapmeklē ballītes, uz kurām ir uzaicināts attiecīgais bijušais
    • Jā, tas arī ir nejauki. Bet visnejaukāk ir tad, ja savstarpēji nemīlas cilvēki, ar kuriem tev jāsatiekas daudz un bieži, nu, piemēram klasiskais variants par sievasmāti un znotu - tad, ja māte tev ir mīļa, bet ne visai taktiska - nu, kuņģa čūlā tā tak var iedzīvoties! Vai arī, ja tavai labākajai draudzenei nepatīk tavs mīļotais vīrietis, utml.
  • bet ja viņi tevi uzskata par draugu, varbūt kāreiz tu vari būt tas starpnieks, kas šos cilvēkus samierina un sadraudzina... un rezultātā ir čupiņa pavisam draudzīgu ļaužu!
    tik neprasi - kā - nezinu!
  • Ak, tad nesatiek tomēr... :(
    • Par māsiņam Brontē runājot - ir panākts pamiers. Reizēm gan ir tāda paīgna saķepošanās - piukš, piukš! pa purnu, bet neizlaižot nagus - un naktīs viņas reizēm grūsta viena otru no gultas laukā, bet Lielais Naids un "es-nedzīvošu-ar-to-draņķi-zem-viena-jumta" ir beidzies.:)
  • Jā - bet, ja cilvēki pietiekami savaldīgi un inteliģenti, tad jau kaut kā saprot, ka nav, nu nav tās nodevības tajā, kurš sēž maziņš un apjucis, jo nedrīkst nevienai pusei slieties klāt.
Powered by Sviesta Ciba