Kurvjzieža kontemplācijas

Bet dziivee viss ir savaadaak, ziniet!
Aiziet laaga vecmeita peec darba pavakarinjot, taa vienkaarshi pavakarinjot kaa mietpilsoniskai iereednei klaajas, plaanodama pusnaktii mieriigi shnjaakuljot savaa gultinjaa, bet 23:54 konstatee, ka dzer shampanieti no kaklinja gana taalu no savas gultinjas - Daugavpils Jaunajaa Forshtatee.
Dziive nav pasaka, mashiina nepaarveershas par kjirbi, un es pat nepametu sliikshnjaa kurpiiti, kad brienu pachuraat kaadaa Latgales kruumaajaa.
Un gaisma veel ne tuvu nav uzaususi, kad esmu jau atpakalj Riigaa, mazliet miegaina, mazliet sagurusi, veederaa burbuljo shampanietis, galvaa ciirulji dzied nepiedieniigas dziesminjas, un man nezkaadeelj sasodiiti gribas dziivot.

Ak, jaa - veel pirms saulrieta es redzeeju gan zhagatas, gan ezi, gan zakji, gan, iespeejams, pat kaadu pamestu trollja mazuli.