Kurvjzieža kontemplācijas

krii

17.3.08 15:00

Būšu beidzot atkal caca, pierakstīšos uz solāriju, uz sporta klubu, pie kosmetologa, atsākšu no rītiem skriet - kaut kur taču sevi jāliek.
Ne jau katru gadu pirmslieldienu depresija un pirmsdzimšansdienas depresija tik smuki sakrīt, ka vēnas plīst pušu, bez kādas griešanas.
Jā, ja nebūtu bijis Gruzijas, uz kuru aizbraucu pārnervozējusies, pāršņukstējusies un sapūtusies uz trešdaļu pasaules, pamezdama aiz sevis šeit Rīgā, mirstošu kolēģi, mierināmas draudzenes, ķezā iekļuvušu māti un neziņas pilnu izmisumu visprivātakajā no dzīvēm, laikam būtu jau sačervelējusies un beigta.
Bet, lūk - problēmas risinās arī bez manis. Mirēji nomiruši, slimnieki veseļojas, asaras izraudātas, pat Sistēma nav sagruvusi bez mana balstošā pleca.
atliek vien turpināt dzīvot un novecot kaut cik glīti.

• 6 raksta
• ir doma

• anastasija

  17.3.08 15:55

  

  Zin, lasot tavus stāstus par Gruziju, katrreiz iedomājos tevi tur. Protams nevaru zināt kā esi mainījusies kopš pēdējās reizes, kad tevi redzēju, bet esi man palikusi atmiņā kā melnmataina būtne ar spilgti sarkanām lūpām un bālganu seju. Taču stāsts ir par to, ka šis tēls un Gruzija manā prātā veido perfektu savienojumu.:)) Dažreiz man pat liekas, ka tā nevarētu būt neviena cita vieta pasaulē kura piestāvētu tev.:)

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    17.3.08 15:58

    

    Nē, nu mati joprojām melni (sirmie tiek rūpīgi aizkrāsoti:) ) - un ar vidi Gruzijā es joprojām saplūstu ļoti dabiski, vietējie pie manis vēršas ar jautājumiem gruzīnu valodā.:)
    Jā, es tur jūtos labi, un tā varētu būt viena no vietām, ko es kādā dzīves periodā būt gatava saukt par mājām, tas tiesa.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais