Tādos brīžos vēl ir cerība, ka visi vēl nav absolūti aplipināti ar "es vienīgais" slimību. Piemēram, man tāpat noveicās, kad stopēju uz Itāliju un viens vācietis paķēra Polijā, beigās vēl uzaicināja pārnakšņot viņa ģimenes atpūtas namiņā, kur mūs jau gaidīja viņa meita un sieva. Jauks vakars un jauki cilvēki, pēc tam no rīta aizveda līdz Frankfurtei, kur varēju doties tālāk. Bet viņš ik palaikam zvanīja un jautāja vai viss kārtībā, un kur tagad atrodos, kā arī pieteica, ka jebkurā laikā varu sazināties ar viņiem, ja esmu Vācijā.