Kurvjzieža kontemplācijas

Vispār Ciba ir mazpilsēta. Tāds Aizputes lieluma miests. Ir jau te arī cilvēki, kurus tu nepazīsti, resp., nelasi, bet tepat blakus viņi ir, agri vai vēlu caur draugudraugu lapām satikti, un jebkurš no viņiem pazīst, resp., lasa vai tiek lasīts no kāda, kurš ir tev pašam pazīstams.
Un, jā - ir arī vietējā inteliģence, kā jau mazpilsētā, pašiem sava bibliotekāre, bariņš skolotāju, kultūras nama vadītāja, pārītis muzikantu, feldšeris, varbūt pat dakteris. Tie tusē savā lokā, bet ir gana inteliģenti, lai sveicinātos arī ar pārdevējām un santehniķiem.
Riebjas man mazpilsētas. Bet Cibā es dzīvoju un dzīvošu, jo esmu šeit piedzimusi un piederīga jūtos. Nebūs nekādas migrācijas uz metropolēm - lielo livejournalu vai kur citur.