Un vispār - visu šo "ai, dāvanas, dāvaniņas!" rezultātā plaukst un zeļ visādu stikla ežu ražotāju un tirgotāju bizness. Viens panikā nopērk stikla ezi, jo nevar neko saprātīgu izdomāt, bet dāvana tak ir jādāvina! Otrs izliekas, ka par šo stikla ezi ir sajūsmā. Uzliek uz bufetes, mokās, jo netīrs stikla ezis izskatās nejauki, bet putekļus no tā izslaucīt nav iespējams. Tad, kādu dienu tas stikla ezis no bufetes nogāžas tomēr. Apdāvinātajam tieši uz kājas. Un saplīst. Apdāvinātais, par spīti caurumiem kājā, atviegloti nopūšas. Un ar nelielu satraukumu gaida nākamo dāvanu.