Kurvjzieža kontemplācijas

Miegs, miegs, miegs, nesatricināms miegs cauri divu modinātāju dārdiem, par spīti kaķa uzstājīgajam purniņam, kas baksta man vaigu. - Tūlīt, tūlīt celšos, jau ceļos - pateicu vai nodomāju, kas to vairs lai zina, domas noslīkst dziļā, dziļā miegā, krītot tajā pašā dziļajā alā, kur Alise krīt pakaļ baltajam trusim. Kad pamostos, brokastīm vairs nav laika. Tik vien kā higiēnas minimums, apģērbties un aizskriet.
Un tā gandrīz katru rītu.