***
“Kad ragana nāk pasaulē, viņai nav ne tēva, ne mātes, ne vīra, ne ģimenes. Viņa ir briesmonis, kas uzradies no nekurienes. Kurš uzdrošināsies – ak, Dievs visaugstais! – viņai tuvoties? Kur viņa mitinās? Visneticamākajās vietās, snaudošā mežā, smilšainos klajumos, uz kuriem ceļu aizšķērso ērkšķu un dzelkšņu biežņas. No pasaules to nošķir vispārējas šausmas, kas ieskauj viņu kā ugunīgā lokā. Un tomēr – kurš gan tam noticēs? - tā ir un paliek sieviete.”
/Ž. Mišlē/
***
“...Ir arī tādas ļaunuma pilnas sievietes, kuras, būdamas sātanisku redzējumu un garu kārdinājuma varā, tic un atklāti atzīst, ka nakts stundās zvēru un lopu mugurā jāšus dodas gaitās kopā ar pagānu dievekli Diānu neskaitāmu tādu pašu sieviešu pulkā; dziļā nakts klusumā viņas lido pāri daudzām lielām zemēm; viņas paklausa Diānas pavēlēm, it kā tā būtu viņu kundze, un dažunakt, atsaucoties aicinājumam, viņas dodas tai kalpot.”
Canon episcopi
IX gadsimts
***
“...tā liecināja, ka apmeklējusi sabatus reizi nedēļā – naktīs no ceturtdienas uz piektdienu, laikā starp desmito un vienpadsmito stundu, lai pulksten vienpadsmitos atgrieztos mājās. Bet viņas mīļākais cēlis viņu gaisā, pats būdams pieņēmis melna bezastes sunīša izskatu un sēdēdams viņai ausī.”
No apsūdzības pret kādu Buviņjī raganu, sadedzinātu 1679.gada 24. maijā
***
Paldies, mani dieva suņi, -
rīts deg vienās magonēs.
Tie nav prauli, malduguņi –
saule lec. Saule lec!
/M. Čaklais/
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
krii secina:
Respektee, maitas!:)
“Kad ragana nāk pasaulē, viņai nav ne tēva, ne mātes, ne vīra, ne ģimenes. Viņa ir briesmonis, kas uzradies no nekurienes. Kurš uzdrošināsies – ak, Dievs visaugstais! – viņai tuvoties? Kur viņa mitinās? Visneticamākajās vietās, snaudošā mežā, smilšainos klajumos, uz kuriem ceļu aizšķērso ērkšķu un dzelkšņu biežņas. No pasaules to nošķir vispārējas šausmas, kas ieskauj viņu kā ugunīgā lokā. Un tomēr – kurš gan tam noticēs? - tā ir un paliek sieviete.”
/Ž. Mišlē/
***
“...Ir arī tādas ļaunuma pilnas sievietes, kuras, būdamas sātanisku redzējumu un garu kārdinājuma varā, tic un atklāti atzīst, ka nakts stundās zvēru un lopu mugurā jāšus dodas gaitās kopā ar pagānu dievekli Diānu neskaitāmu tādu pašu sieviešu pulkā; dziļā nakts klusumā viņas lido pāri daudzām lielām zemēm; viņas paklausa Diānas pavēlēm, it kā tā būtu viņu kundze, un dažunakt, atsaucoties aicinājumam, viņas dodas tai kalpot.”
Canon episcopi
IX gadsimts
***
“...tā liecināja, ka apmeklējusi sabatus reizi nedēļā – naktīs no ceturtdienas uz piektdienu, laikā starp desmito un vienpadsmito stundu, lai pulksten vienpadsmitos atgrieztos mājās. Bet viņas mīļākais cēlis viņu gaisā, pats būdams pieņēmis melna bezastes sunīša izskatu un sēdēdams viņai ausī.”
No apsūdzības pret kādu Buviņjī raganu, sadedzinātu 1679.gada 24. maijā
***
Paldies, mani dieva suņi, -
rīts deg vienās magonēs.
Tie nav prauli, malduguņi –
saule lec. Saule lec!
/M. Čaklais/
krii secina:Respektee, maitas!:)
Piedod, ka uzreecu. Biju niigra. Bet ne Tevis deelj.