No vakardienas - 2
Un vēl es sapratu, ka, lai kas arī notiktu, ja es, piemēram, piepeši atgūtu zaudētu samaņu kaut kur ellē, ratā, kādā Karakasas vai Singapūras nomalē, asinis rīdama, izsistiem zobiem, bez naudas, bez pases, vien dažiem vietējā telefona žetoniem kabatā, es pilnīgi noteikti zinātu vismaz četrus cilvēkus, kuriem varētu piezvanīt, neatkarīgi no diennakts laika un iešņukstēt klausulē, ka esmu ķezā. Un es zinu, ka vismaz viens no viņiem būtu gatavs šo situāciju atrisināt.
Nedomāju, ka esmu viņus pelnījusi.
Bet man viņi ir.
Nedomāju, ka esmu viņus pelnījusi.
Bet man viņi ir.