Kurvjzieža kontemplācijas

Man, savukārt, ir nevis pirmsceļojuma bailes, bet pirmsceļojuma sanīkums un slinkums. Tāds "ainunafigvispārkautkurjābrauc! labāktepatmājāsliktieszemsegasungulēt!" Vēl dikti daudz kas būtu jāpadara, bet Lielais Besis spiež pie zemes. Varu tikai sevi pa drusciņai bakstīt ar orientālām fantāzijām.
Nu jā! Gribu es to Bosforu! Un mazliet tuksneša, ja Visvarenais būs lēmis. Knibucīti kalnu un stepes. Drusciņ atmiņu par hetiem, hazāriem un Bizantijas drupačas. Un vienu dienu pie jūras.
Atmiņā ik pa brīdim iežvadzina kaut kad bērnībā dzirdēta dziesmiņa - laikam no "Trīnes grēkiem" - "...Līks kā turku zobens pāri kalnam mēness lec..."