Emīlijai ir bail no grabošajiem vēderdeju lakatiem. Ļoti, ļoti bail - tā, ka jāpamet bļodiņa un jāskrien uz pagulti. Taču, kad lakats ir kluss un bezpalīdzīgi aizmidzis uz krēsla, sit atriebes stunda. Tam var nedzirdami pielavīties mīkstām ķepiņām, uzglūnēt un piesardzīgi - lai nepamostas - mēģināt noskrubināt monētas.