Kurvjzieža kontemplācijas

Šodien no sirds parunājāmies ar sekretārzaķi. Vienojāmies, ka tā jau pie mums ir labi - silts un mušas nekož. Un, kad te tā padzīvojas, ģenerējot tik interesantus tekstus kā dienesta vēstules, tad nevilšus sāc pāriet uz fotosintēzi. Li`dz, brīdī, kad gribi uzrakstīt Kaut Ko, saproti, ka vairs to nevari. Jo tev jau ir lapas un stīgas kā īstenam dārzenim pienākas. Nu labi, ne parastam, bet advancētam, dienesta vēstules ģenerējošam dārzenim.
Tjūnētais Ķirbis ir mans vārds.