Stundu gara abpusēji terapeitiska saruna ar cilvēku, kam ir divus gadus ilgušas smagas depresijas pieredze, izrādījās ļoti noderīga. Vispār man ir krīze. Un bail dzīvot. Sen tā nav bijis.
Ē saule ar to dzīvošanu ir baigi inčīgi. Zin kā... no principa... a kas būs aiz nākamā līkuma... un aiz aiznākamā? Ja ne kāda dziļi garīga jēga, tad dabīgā ziņkāre var būt labs dzinulis. Uztver dzīvi kā kādu advancētu Datorspēli, Questu, kur ne tikai ir jāsasniedz mērķis, bet pirmkārt jau jāuzzina kāds ir spēles mērķis! Zin un šitā dzīvi var padarīt nu ļoti interesantu! Problēmas parasti rodas, kad cilvēks izpīpē pats mērķi, kas nemaz nav spēles mērķis un tad nu brīnās, kamdēļ spēle nepiedāvā kādā posmā šī mērķa atrisinājumam pietrūxtošos Quest Itemus :) Tici, saule, dzīve ir nu ļoti interesanta... ja sev pats neiestāsta pretējo!
Redz, interese jau arī tāda emocionāla padarīšana. Vienam, piemēram, ir interesanti, kura komanda futbolā uzvarēs, otram tas ir pie kājas. Bet paldies par atbalstu!:)
A nevajag tā sašaurināt dzīvi... tur jau tas āķis. Tvert pasauli VISU nevis pa daļām... ja tu dzīvo tiki futbola laukumā, tad toč var uznākt vēlme asfaltā ienirt... Bet tu neesi piesieta futbola laukumam. Bet ja esi, tad tikai savā galvā... Tad nevajag uzreiz svinu galvā lidināt, pietiek ar ko lielāku un ne ar tādu ātrumu - teixim sienu - lai sakratītu galvas bardaku un ieraudzītu (te tikai figurāls izteiciens) ka bez sexa vēl ir koncerti, operas, grāmatas un suši! :)
Problēmas parasti rodas, kad cilvēks izpīpē pats mērķi, kas nemaz nav spēles mērķis un tad nu brīnās, kamdēļ spēle nepiedāvā kādā posmā šī mērķa atrisinājumam pietrūxtošos Quest Itemus :)
Tici, saule, dzīve ir nu ļoti interesanta... ja sev pats neiestāsta pretējo!
Bet paldies par atbalstu!:)