Kurvjzieža kontemplācijas

Pasaule ir zaudeejusi shkjiistiibu, ap mani vairs nav neviena nevainiiga priekshmeta, ne arii dziesmas, nedz ainavu, nedz sajuutu. Viss ir paarpildiits atminjaam un noskanjaam, taas lec aaraa kaa mazi atsperaini velninji, nozibina baltus zobinjus un iekozh. Nesaap jau paaraak, tik taadi dunduru dzeelieni.

Kaa nu tur bija ar to dundura trenkaato Io, kas puspasauli dabuuja apjonjot... Heera zinaaja, ko dara, sasodiitaa sievishkja daba!