Kurvjzieža kontemplācijas

Un tagad es divu stundu laikā mēģināšu saķibināt to, kas skaitīsies triju mēnešu darbs. Jo visus šos trīs mēnešus esmu domājusi par to ar spazmām pakrūtē, neizpratni, no kura gala ķerties klāt, labu daļu riebuma un nolemtības sajūtības. Diez vai ar rezultātu varēšu lepoties. Bet tāpat - diez vai tas būtu labāks, ja es šos trīs mēnešus būtu katru dienu radījusi pa vienam uzmetumam, ko pēc tam atcēlusi kā neveiksmīgu.
Jā, tā tas ir. Ja es daru kaut ko, kā darīšanas process man nesagādā pozitīvas emocijas, arī rezultāts ir tikai sūds.
Te nu mēs redzam kā vājš raksturs un pašdisciplīnas trūkums noved pie depresijas.:)