Ja trīs pašreizējie kolēģi - par spīti dažiem maniem atklātības mirkļiem - apgalvo, ka ar mani bijis viegli un patīkami sastrādāties un viņiem manis pietrūks, es pat nezinu, vai ārkārtīgi samulst, nokaunēties un secināt ko labu par viņu augsto iecietības līmeni...vai arī nodomāt ļoti daudz ko neglaimojošu par savu aizvietojamo priekšteci.
Jo es lieliski apzinos, ka neesmu nekāda dāvana un cukurgraudiņš - esmu ņerkstoša, haotiska sliņķe. Un, lai es liktos jauka kolēģe, var līdzēt tikai ļoti briesmīgs fons, jā, tā nu tas ir!
Jo es lieliski apzinos, ka neesmu nekāda dāvana un cukurgraudiņš - esmu ņerkstoša, haotiska sliņķe. Un, lai es liktos jauka kolēģe, var līdzēt tikai ļoti briesmīgs fons, jā, tā nu tas ir!
vot šitas baigi jocīgi, jo Tu man mūždien esi likusies apzinības iemiesojums, ciktāl par darbu. Un vispār tak kas tās par muļķībām par to fonu!;)
Bet, kas attiecas uz fonu... nu, ja man cilvēks, kuram esmu dusmās pateikusi daudz ko tādu, ko lēdijai neklātos, apgalvo, ka ar mani ir viegli sastrādāties, tad nevilšus iztēle uzbur briesmīgas ainas par cilvēkiem, ar kuriem sastrādāties nav viegli.:)