Bet ciešanas daudz biežāk cilvēku padara ļaunu, nevis iecietīgu, stipru vai viedu! Kāds tur briedums, kāda tur apskaidrojošā daba!
fanija
Jā, no tā brīža, kad ciešanām nav iespējams piemeklēt nekādu jēgu.krii
Man jau liekas, ka agri vai vēlu tā jēga izbeidzas, ja runa ir par ko stiprāku kā zobusāpes. Varbūt vienīgi kādam īpaši apmātam mazohistam nē.fanija
Es runāju par to, kā cilvēks mēģina ar ciešanām tikt galā, ja pats tās nevar pārtraukt. Sevis mierinājumi un atrunas ir dažādas, parasti no caur ērkšķiem uz zvaigznēm sērijas. Tikai tad, kad vienā brīdī tu redzi, ka ir un paliek ērkšķi vien un par zvaigznēm var aizmirst, tāds nikns, nepārejošs ļaunums pārņem. Es gan vairāk par situācijām, kuras pats nevar ietekmēt.krii
Nu ja. Un ir brīži, kad ērkšķi ta duras tā, ka tev galgalā ir pilnīgi vienalga, ir aiz viņiem, kāda zvaigzne vai nav.fanija
Un tad uzrodas kāds, kurš, lēnprātīgi actiņas nolaidis, saka, acīmredzot, Dievs tā lēmis, jo vēlas tev ko mācīt vai vienkārši tāpat to vēlas savā neizdibināmajā prātā. Vai otra veida gudrajie, kuri stāsta par sapelnīto karmu un informē, ka tā tev arī vajagot, jo pats jau vien iepriekš sadarīji:)