Manā nākamajā dzīvesvietā noteikti būs balkons, uz kura sauļoties. Esmu par slinku, lai tagad kaut kur brauktu, taču izmisums, ka vēl viena saulaina diena tiek nodzīvota velti - t.i., bez gulēšanas saules staros - mani burtiski plosa, ne vairs grauž.
Turklāt arī mana māte ir visu mūžu sauļojusies, bet krunciņu viņai viņas 64 gados ir mazāk nekā dažai četrdesmitgadniecei, kas pilnībā satriec pīšļos visas bažas, kuras manā apziņā cenšas sēt sieviešu žurnāli.:)