Kurvjzieža kontemplācijas

Par aizgaajeejiem tikai labu. Un bez liekuljoshanas - shis bija labaaks, nekaa vismaz triis ieprieksheejie februaari. Nu labi, auksts, slapjsh, spazmains, slapjdranjkjains, bezceriiga apnikuma piesuucies - kaa jau vinji visi.
Toties nebija - stindzinosho krampju starp laapstinjaam,
- plososhaas vientuliibas sajuutas, ko nespeej kliedeet ne draugi, ne galantas bleenjas baarstoshi viirieshi,
- trulaas inerces, kas liek no riita nekraasotai aiztentereet liidz darbam, vakaraa paarvilkties maajaas un pirms aizmigshanas nodomaat, ka vieniigais iemesls palikt dziivai ir dziivnieciskas bailes no agonijas saapeem.
Atceroties ieprieksheejos februaarus, es mazliet baidiijos no taa visa. Bet tas ir gaajis secen. Esmu gandriiz jau paarziemojusi. Un gandriiz pilniibaa dziiva. Paldies visiem, kas paliidzeeja!:)




Un paldies shim februaarim par dazhaam ljoti draiskaam un dazhaam mazliet romantiskaam atminjaam.:)