Drausmīgais stress, atliekot uz pēdējo mirkli visus svarīgos darbus, protams, ir mokošs. Bailes nokavēt, izmisums, vainas apziņa, paššaustīšanās, steiga...Bet acīmredzot tādējādi es pasargāju sevi no laika patēriņa, kas citādi tiktu ieguldīts, darot to, ko negribas darīt. Un 99 procentos gadījumu man negribas darīt to, kas obligāti jādara.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
kriiTurklāt šoreiz ir runa par lietām, kas man patika, pirms neuzprasījos, lai man dažas no tām uzdod kā padarāmos darbiņus.:(- divi_gNu tā jau ir attieksmes lieta, marš pie psicholoha :P