Nu, būtībā, man ir pofig, kā to sauc... Bet, vēsture pierādījusi, ka ļoti bieži es ar muguras smadzenēm esmu kādu situāciju (līdz pat sīkumiem!) nojautusi, nē, pat zinājusi! Tādeļ ar man tā ziņkārība jau sen netiek darbināta;)
Tādēļ es arī visbiežāk cilvekiem neuzdodu jautājumus - man ir interesanti, ko viņi paši izstāstīs. Un vēl interesantāk - kāpēc tieši to viņi uzskatīja par vajadzīgu izstāstīt!;)))
Tādēļ es arī visbiežāk cilvekiem neuzdodu jautājumus - man ir interesanti, ko viņi paši izstāstīs. Un vēl interesantāk - kāpēc tieši to viņi uzskatīja par vajadzīgu izstāstīt!;)))