Kurvjzieža kontemplācijas

krii

9.3.07 15:31

Tie baloži un zīlītes aiz loga tik uzbudinoši! It kā tak zini, cilvēks, ka iziesi ārā, un tur būs vēss, slapjš marts, pelēkbrūnām ledusgabanām uz ietvēm. Bet kaut kādas bērnības atmiņas pēkšņi izsauc smilšu graudiņu halucināciju uz mēles un nobrāzuma sūrstoņu ceļgalos.

• 6 raksta
• ir doma

• divi_g

  9.3.07 16:20

  Kādā ziņā - uzbudinoši? Un kāda tieši ir šī uzbudinājuma saikne ar smiltīm mutē un nobrāztiem ceļiem?

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    9.3.07 16:28

    

    "Uzbudinoši" kā sinonīms "satraucoši".

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • divi_g

      9.3.07 16:32

      Aa! Un tā sakarība ar smiltīm un traumām?

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • krii

        9.3.07 16:33

        

        Bērnībā es pavasaros rāpos kokos. Un smilšu virpuļi mēdz parādīties uz ielām ik pavasri joprojām.

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais
        • Diskusija

        • divi_g

          9.3.07 16:36

          Skaidrs. Paldies par izsmeļošajām atbildēm.
          
          Btw, kas Tev liedz tagad uzrāpties kādā kokā?

          • Atbildēt
          • Iepriekšējais
          • Diskusija

          • krii

            9.3.07 18:12

            

            Nekas neliedz. Reizēm arī to daru, ja uznāk grūti pārvarama vēlme.

            • Atbildēt
            • Iepriekšējais