![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
nu es, piemēram, tiešām no sirds ļoti, ļoti, ļoti gribētu nekad neko otram nepārmest. bet man nesanāk. tāpat reizēm pasprūk, nu varbūt ne klajš pārmetums, bet kāda klusa, neapzināta intonācija. un zini, ja ir vēlme nesāpnināt, acīmredzama vēlme nesāpināt, es piedotu arī to, ka esmu piekrāpta.
iedomājies, reizēm sanāk otram iejaukt ar elkoni pa aci, nu ne bieži, bet nejauši kaut kā sēžoties, guļoties.. un tu nemaz neesi gribējis otram nodarīt sāpes. otrs taču saprastu, vai nē?
ar krāpšanu, protams, ir savādāk. tu ZINI, ka otru tas sāpinās, bet tik un tā to dari.
domāju, ka mēs te neko neizdomāsim :) ja šo lietu varētu kaut kā vienkārši izdomāt, kaut kā vienkārši vienoties, tā nesagādātu tik daudz nepatīkamu brīžu, pārdzīvojumu, neizjauktu ģimenes...
iedomājies, reizēm sanāk otram iejaukt ar elkoni pa aci, nu ne bieži, bet nejauši kaut kā sēžoties, guļoties.. un tu nemaz neesi gribējis otram nodarīt sāpes. otrs taču saprastu, vai nē?
ar krāpšanu, protams, ir savādāk. tu ZINI, ka otru tas sāpinās, bet tik un tā to dari.
domāju, ka mēs te neko neizdomāsim :) ja šo lietu varētu kaut kā vienkārši izdomāt, kaut kā vienkārši vienoties, tā nesagādātu tik daudz nepatīkamu brīžu, pārdzīvojumu, neizjauktu ģimenes...