![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
es tev pateikšu, kas ir totāla uzticēšanās - kad tu nojaut vai pat zini, ka tevi krāpj, taču pieņem, ka tavs partneris/-e zina, ko dara. lai kaut ko tādu pieņemtu, ir nepieciešama milzu uzticēšanās.
turklāt man ir grūti atrast kaut kādu sakarīgu monogāmijas pamatojumu, argumentu, kāpēc manam partnerim ir pienākums būt uzticīgam. ja nu vien to, ka nevajag otru sāpināt. bet nu tādā gadījumā, katram ir pienākums nekad, nekad neteikt kādu skarbaku vārdu, nestrīdēties utt.
savukārt ja cilvēku starpā valda neuzticēšanās, tas jau ir daudz... sliktāk. jo patiesībā tas cilvēks, kurš neuzticas (pamatoti vai vēl sliktāk - nepamatoti), patiesībā "slikti domā" par savu otru pusi. un tas jau patiešām izlausās pēc nodevības.
es, protams, nepretendēju uz patiesību, tas ir tikai mans viedoklis.
un es vēlreiz saku - neuzticība mani patiešām ļoti sāpinātu, tikai es nespēju atrast nevienu racionālu argumentu, kāpēc kādam ir pienākums būt uzticīgam.
turklāt man ir grūti atrast kaut kādu sakarīgu monogāmijas pamatojumu, argumentu, kāpēc manam partnerim ir pienākums būt uzticīgam. ja nu vien to, ka nevajag otru sāpināt. bet nu tādā gadījumā, katram ir pienākums nekad, nekad neteikt kādu skarbaku vārdu, nestrīdēties utt.
savukārt ja cilvēku starpā valda neuzticēšanās, tas jau ir daudz... sliktāk. jo patiesībā tas cilvēks, kurš neuzticas (pamatoti vai vēl sliktāk - nepamatoti), patiesībā "slikti domā" par savu otru pusi. un tas jau patiešām izlausās pēc nodevības.
es, protams, nepretendēju uz patiesību, tas ir tikai mans viedoklis.
un es vēlreiz saku - neuzticība mani patiešām ļoti sāpinātu, tikai es nespēju atrast nevienu racionālu argumentu, kāpēc kādam ir pienākums būt uzticīgam.