Kurvjzieža kontemplācijas

Pašpietiekams, pašpietiekams... Kaut kā stipri apšaubu. Kaķim ar vajag sabiedrību. Kad esmu mājās - kurā istabā esmu es - tajā arī kaķis. kaut vai virtuvē griežu sīpolus - sēž uz skapīša, šķauda, bet vienalga sēž.
Vīrs stāstīja, ka tajās četrās dienās, kad nebiju mājās (biju Vācijā), lielais kaķis galīgi dumjš bijis - sēdējis pie durvīm un bļāvis. Un pagājušonedēļ man arī gadījās vēlāk par vīru atnākt mājās - kaķis sēž un pie durvīm raud. Bet, kad es atnācu, uzreiz bija man klēpī - ņur, ņur, ņur, ņjau, njau, njau, tā un šitā. Pagāja labs laiciņš līdz, visu man izstāstīja, nomierinājās.
Un arī kaķiem patīk spēlēties, kad uz viņiem skatās. Kad ne - viņi kaut ko pēta vai guļ. Bet nedauzas - neizrādas.