Visas problēmas, mīlīši, tikai no bezdarbības ceļas. Kad tu, nabaga vāvere, esi notrenkājusies, traka palikdama vienvienīgā beršanā, šrubīšanā, mēšanā un spodrināšanā, tad atkal no rīta uz darbu, pilns ar nervoziem kolēģiem, bļaustās cits caur citu, papīru vesels kalns, sazvanīt nevienu nevar, priekšnieks skraidelē un pats nezina, ko grib, tad vēl pie ārsta, tad uz kārtējo pieklājības tusiņu vienīgo reizi dienā paēst un uzdzert antibiotikām šampanieti ar brendiju, un tik tā uz priekšu, un nez cik dienas pēc kārtas - tad pie pakaļas viss eksistences absurds un jēgas meklējumu mokas! Nekādu apgarotu vaimanu par transcendento un transcendējamo! Vien izbrīvēt mirklīti miera un klusuma, lai iedzertu kafiju un pabučotos.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
muldersTamdeelj viss atkariigs no vaarda "darbiiba" definiicijas! Postmodernisma finesess... arii bezdarbiiba ir darbiiba, itogo, bezdarbiibas nav vispaar, taa ir tikai iluuzija un sabiedriibas meegjinaajums tevi iejuugt vinjas grozhos, bet tu esi briivs un darbiigs arii tad, kad tu urb plaano galdinjU! :)- divi_g
A postmodernismu manis pēc varētu arī kkur iebāzt ;) Iru conzerwatīwz :>