Par ciešamu kulināri es varētu kļūt vien galēja izmisuma un bezcerīgas depresijas gadījumā. Jo, raugi, mana interese par ēdienu, kā šodien pusdienojot sapratu, tik tiešām ir apgriezti proporcionāla manai interesei par dzīvi. Laimīgai esot, es vislabprātāk šo fizioloģisko nepieciešamību - barības uzņemšanu - reducētu uz barības vielu kokteiļa injicēšanu vēnā. Un to pašu - pēc iespējas retāk.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
kriiJā, skumjos, vientuļos un garlaikotos brīžos man arī tā liekas.:)- fanijaZaimi! /met krustu un ciešāk sasien pazodē lakatiņu/