Šobrīd esmu dusmīga uz kādu ļoti jauku sievieti par neiedomājami destruktīvu ēzelisku spītību, ar kādu viņa gatava bojāt savu dzīvi. Visprātīgākais būtu pašai sev pateikt, ka tā nav mana darīšana. Bet zinu, ka man būs žēl, ja viņa ieskries tieši tur, kurp stūrē.
Jebkurā gad. viņa iegūs jaunu pieredzi. Un varbūt tas viņai visvairāk vajadzīgs.