Vakarvakarā devos mājās pēc zobārsta apmeklējuma, šķībi savilktu muti un visu pasaules sieviešu nogurumu acīs, un lietus lija, un kaut ko neizsakāmi gribējās. Un tad es iegāju veikaliņā, pārpilnā drēbēm, kādas parasti valkā maucīgas krievu sekretāres. Es stāvēju salijusi un šķībi smaidoša un sapratu, ka tas ir tas, kas man vajadzīgs - kaut kas no spilgti mālētas cacas un viņas bezrūpīgajām ilgām. Ielīdu pielaikošanas kabīnē, nokrāvusies raibām, vizuļojošām lupatiņām un gandrīz stundu stīvējos iekšā visvisādos topiņos, no kuriem pupi lec laukā, spīdīgās atlasa biksēs, jostas platuma bruncīšos, mikroskopiskās kleitiņās ar zelta krāsas ķēdītēm lencīšu vietā, fliterainos džemperīšos, trikotāžas jaciņās ar spalvu apmalēm...
Nu jā, un trīs no visām šīm lietām es nopirku.
Nu jā, un trīs no visām šīm lietām es nopirku.