![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Mani ļoti bieži kaitina citu cilvēku muļķība. Tarkšķēšana, nozelēti joki un paštīksmināšanās. Un tad es reizēm topu ļoti neiecietīga un bilstu ko dzēlīgu, pēc tam nokaunos un atviegloti uzelpoju, ja atklāju, ka ironijas mērķis nav to uztvēris. Bet tad pienāk brīži, kad es lasu vai dzirdu runājam par mani daudz gudrākus cilvēkus. Un tās šausmas vai kaunu, kad saprotu, cik stulbs un neveikls viņiem varētu šķist viss manis teiktais, es neapņemos aprakstīt.