Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Dažreiz man šķiet, ka tipiskai Latvijas pelēcei ir savas priekšrocības. Tādas kā es nekad nevarēs īstenot pavisam radikālas pārmaiņas ārienē. Ja esmu krāsojusi matus, tad pat miesīga māte to uzzina tikai tāpēc, ka es pasaku. Ja "Pasaules optikas" veikalā apjautājos par krāsainām kontaktlēcām, tad pārdevēja skumīgi nošūpo galvu un saka: "Nopirkt jau varat, bet jūs pati būsit vienīgā, kas zinās, ka tās ir tonētas."

Toties Dienvidfrancijā, Itālijā, Korsikā un Gruzijā mani uzkata par vietējo!
  • Nu ja! Un viņas, atšķirībā no manis, var katru mēnesi mainīt matu krāsu un katru dienu likt citas krāsas lēcas! Un tā nu viņas var būt gan brūnacu melnmates, gan zilacu blondīnes, gan zaļacu rudmates.
    Bet es - kāda pērta, tāda nepērta!
    • Tu esi brūnace? Tad jā, laikam ar tām lēcām nekā. Bet brūnacēm citas priekšrocības - viņas var savilkties visādas košas krāsas un secināt, ka joprojām ļauži redz arī viņas pašas, nevis tikai sazin kā pa gaisu pārvietojošos apģērbu vai spilgtu triepienu mutes vietā, par piemēru!;) Pelēcēm iet otrādi.
      • Jā, brūnace.:) Un tumšmate, gandrīz melnmate.

        Nusss, katram savs - es toties nedrīkstu vilkt pasteļtoņus, lai neizskatītos pēc apkaltušas suņa kakas.:)
        • Bet tas taču ir pat ļoti smuki! (tas tumšums, nevis izskatīšanās pēc kakas, protams!;DDD
          Jā, jā, bet nu skaidrs - vienmēr jau gribas otrādīgi. Es ar nekā nesaprotu babuļus, kas izsakās mani apskaužam, ka pēc mazgāšanas mati ir vienās čirkās, nevis glīši taisni;)
Powered by Sviesta Ciba