Šobrīd man gandrīz patīk rudens. Vēl nav tik auksts, un no rītiem var pamosties pie gaismas. Ielās babuļi ar lietussargiem un tirgustašām atgādina par virtuvi, un sagribas steigties mājup, novilkt slapjās zeķes, iekāpt pūkainās čībiņās un uzcept kādu kabaci. Treknu, svītrainu kabaci - es nebrīnītos, ja, nazim ieduroties, viņš spiegtu.
Ai, bet tagad es atceros, ka Hofmanim arī bija viens gabaliņš, kur burkānu princis bija uzdomājis vienu lauku meiču, dzejnieka līgavu, un pēc tam viņai rokās visi mizojamie dārzeņi kliedza un žēlojās.:)