Kurvjzieža kontemplācijas

Kad vakars bija jau norimis un tumsa sabiezējusi pār manu dzimto pilsētu, mēs ar Ķ devāmies Baltās nakts klejojumā. Sākām ar nelielām vakariņām Vērmaņdārzā. Patisoni ar tkemali mērci un nektarīni ar minerālūdeni. Privāta performance Kronvada parkā. Pārgājiens līdz Antonijas ielai, līksma, iereibusi Vecrīga un AB dambis ar kaut ko līdzīgu Vudstokas imitācijai.
Mēs daudz pļāpājām līdz pat četriem rītā. Bet es tā īsti atceros vien to, ka Daugava nelīdzinās citām pilsētu upēm, jo nepāršķeļ centru, bet gan norobežo to. Un vēl mazliet par to, ka kaut kas šajā naktī ir no pagājušā gadsimta, no laika, kad mums abām bija ap divdesmit, bet viss ir daudz labāk, jo mums vairs nav ap divdesmit, un vairs nav nekādu bažu, vai pēc desmit gadiem varēsim tikpat brīvi un bezrūpīgi naktīs klimst apkārt...