Kurvjzieža kontemplācijas

Vasarai aizejot, arvien skaidrāk sajūtu, par ko es mīlu dienvidniekus - gan vīriešus, gan sievietes. Par viņu vasarīgo attieksmi pret dzīvi, par visa darīšanu līksmi, atdevīgi, ar baudu un no sirds - kā mīlējoties. Par apskāvieniem uz ielas, par vakaru svinēšanu un siestas laiskošanos. Par to, ka sāpes nozīmē plīstošas vēnas un kliedzienu, nevis ilgstošus smeldzīgus kunkstus caur krampjaini sakostiem zobiem. Par nekautrīgu patosu un neizpildāmiem solījumiem.
Tā visa man šeit pietrūkst vēl vairāk kā saules.