Kurvjzieža kontemplācijas

Nez vai ceļošana man arī spētu apnikt tikpat ātri kā viss pārējais? Šobrīd gan man liekas, ka es varētu tā mūžīgi klaiņot, ja vien kāds regulāri ieskaitītu mazliet naudas manā kontā. Un pat, ja es kur nejauši taptu grūta, tas mani neapstādinātu. Dzemdētu, pāris dienas pagulētu un ietu tālāk ar visu bērnu ķengursomā. Cik nu tur vajag - atrast kādu klusāku stūri, kur šo ar krūti pabarot vai pamperu nomainīt. Kad jau varēs pats staigāt - rikšos līdzi. Nekādu ligzdu, nekādu tīrīšanas līdzekļu, nekādu sabiedrības šūniņu, nekādu biroju ar dienasgaismas spuldzēm!
Bet gan jau apniktu! Vismaz doma, ka apnikums ir nolemts un neizbēgams, man šķiet mierinošāka, nekā tā, ka pati esmu par gļēvu un neattapīgu, lai no tā izvairītos.