Savādi, cik ātri šovasar sajūtams rudens tuvums. It kā jau vēl tik daudz priekšā - vesels mēnesis, pilns flokšu un matiolu smaržas, briestošu ābolu un saules. Bet tomēr tepat blakus, caur dzestro vakaru tumsu un vīstošo zāli, ir jūtamas drīzas beigas. Un man nez kāpēc nav bail.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
violaPiekrītu. Izrādās, es nau vienīgā, kura to sajūt. Prieks par kompāniju :)) Toties manā pavasarī bija vairāk par 17 pavasara mirkļiem...- kriiJā, šogad arī pavasaris, kad beidzot atnāca, bija tīri jauks.
- violaDa man vispār - šorīt aizbraucu uz Vecāķiem ar MEA un tad sev jautāju - ko es te daru?... Jo tā saule, kas tur šodien bija, vairs nebija Vasaras Saule... it kā silda, bet nav tas... nu tas... ko tu sajūti ar ādas nerviem un kas tev saka - IR!!! Un savējie cilvēki - arī nevasarīgi... tādi pārgremoti...