Nu nez, man periodiski ienāk prātā, ka apkārtējie mani tikai pieklājības pēc piecieš. Un tā nav liekulība - visus savus iekšējos sūdus (govņeco) vispilnīgak zinu tikai es pati, tādēļ reizēm mani pārņem liels izbrīns, ka man ir draugi. Un milzīga pateicība:)