Sestdien, kad, nozvilnējusi piecas stundas pie jūras, sāku justies mazliet izslāpusi, nolēmu izdzert kausu alus. Izstāvēju rindu vasaras kafejnīciņā, saņēmu puslitrīgo kausiņu tērvetnieka, atgāzu galvu un trijos klunkšķos to izdzēru. Diena no tiesas bija silta. Jā, un tad es pamanīju šausmās sastingušu meitēnu - izskatījās pēc viena no hiperveselīgajiem pundurtrušiem, kas dienā noskrumšķina pusotru salātlapu, aizdzerot ar negāzētu "avota" ūdeni, apmeklē visādus šeipingus & pilates, un noreibst, ja kāds viņai uzelpo pēc svaigi dzerta kefīra. Man piekaltajā skatienā nepārprotami sajaucās pārsteigums un nosodījums. Aplaizījusi no lūpām putas, parādīju viņai mēli. Demonstratīvi atraugāties traucēja apziņa, ka es tomēr esmu lēdija.
Jauks stāstiņš :)