Šajās maigajās, krāsainajās dienās, skraidelējot pa bruģi un tīksminoties par gaisa dzidrumu, par puķēm un sieviešu kleitām, mani brīžiem sastindzina - ne gluži kauns un nožēla, nē, drīzak neveikla neiederības sajūta - par savu neuzposto manikīru, nepietiekami iedegušo ādu un neieveidotajiem matiem. Ir svētki - īss, laimīgs mirklis šajā vēsajā, slapjajā zemē. Bet es vēl kā pie darbdienas. Teju ne noleksētu priekšautu apjozusies un kūtī brienamajiem gumijniekiem kājās.